Hialuronskābe veic dažādas svarīgas fizioloģiskas funkcijas organismā ar tās unikālo molekulāro struktūru un fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, piemēram, eļļo locītavas, regulē asinsvadu sieniņu caurlaidību, regulē olbaltumvielu, ūdens un elektrolītu difūziju un kustību, kā arī veicina. brūču dziedēšana.
Bioķīmiskās zāles ar augstu klīnisko vērtību plaši izmanto dažādās acu operācijās, piemēram, lēcu implantācijā, radzenes transplantācijā un pretglaukomas operācijās. Lieto arī artrīta ārstēšanai un brūču dzīšanas paātrināšanai. Lietojot kosmētikā, tai var būt unikāla loma ādas aizsardzībā, saglabājot ādu mitru, gludu, maigu, maigu un elastīgu, un tai ir pretgrumbu, pretgrumbu, skaistumkopšanas un ādas fizioloģisko funkciju atjaunošana. āda.
Hialuronskābes saturs cilvēka organismā ir aptuveni 15g, kam ir liela nozīme cilvēka organisma fizioloģiskajās aktivitātēs. Hialuronskābes saturs ādā tiek samazināts, un ādas ūdens aizturēšanas funkcija ir novājināta, padarot to raupju un krunkainu; samazinās hialuronskābes daudzums citos audos un orgānos, kas var izraisīt artrītu, arteriosklerozi, pulsa traucējumus un smadzeņu atrofiju. Hialuronskābes samazināšana cilvēka organismā var izraisīt progēriju.
Hialuronskābe sākotnēji atrodas ādā un var palīdzēt ādai absorbēt mitrumu no ķermeņa un ādas virsmas. Tas var arī uzlabot ādas ilgtermiņa ūdens aiztures spēju. Kad hialuronskābe absorbē ūdeni, elastīgās šķiedras un kolagēns atrodas mitrā vidē, padarot ādu elastīgu. Taču hialuronskābe ādā sāk zaudēt pēc 25 gadu vecuma. 30 gadu vecumā paliek tikai 65% no bērnības perioda, un 60 gadu vecumā paliek tikai 25%. Tāpat tiks zaudēts ādas mitrums. kopā ar hialuronskābi, zaudējot elastību un elastību. spīdumu, un laika gaitā parādīsies grumbu novecošanās parādība.
